Proposta Lei No.9/VI (1a) – Medidas de Tutela da Legalidade Urbanística, aprovadu ona Votasaun Final Global ho votu A favor 39; kontra 2; abstensaun 15.
Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares-VMAP, S.E Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares kontinua akomapaña Ministeriu proponente ba Proposta Lei no.9/VI (1a) – Medidas de Tutela da Legalidade Urbanística, MOP no ministério seluk hanesan Ministeriu Planeamentu Investimentu Estratejiku, Sekretaria Estadu Asuntu Toponomia Urbana, Sekretária Estadu Dezenvolvimentu Lokal,, hodi deskute no aprova lei refere ho deputadu VI legislatura sira iha final global.
Diskusaun ne’e prezidi husi Prezidente Parlamentu Nasional Maria Fernanda Lay, iha oportunidade ne’e PPN fó tempu ba Prezidente Komisaun E no proponente sira atu hato’o relatoriu diskusaun no votasaun espesialidade ba PPL no.9/VI (1a)-Medidas de Tutela da Legalidade Urbanística, ne’e hala’o diskusaun iha Munisípiu Liquiça loron 19-21 fevereiru 2025.
Iha diskusaun votasaun Final Global ba PPL refere iha moos pedidu rekerimentu reabertura husi Deputadu Dário Madeira, hodi loke fila fali ba diskusaun ba artigu 13o PPL ne’e no moos proposta alterasaun mak hanesan: Propsta Alterasaun no.6 (Contra Ordenação) novo artigo; Propsta Alterasaun no.8 (Regime Trangitório) novo artigo; Propsta Alterasaun no.8 (Infrações) novo artigo.
Depois Sekretária Meza halo leitura, PPN fó tempu ba rekerente atu fundamenta ninia rekerimentu abertura ne’e.
Rekerente Deputadu Dário Madeira hateten iha semana ida liu ba Komisaun E, hala’o diskusaun ba PPL no.9/VI (1a)-Medidas de Tutela da Legalidade Urbanística, diskusaun ida ne’ebé la’o diak tebes, Bankada Fretilin moos kontribui masimu tebes la lei ida ne’e, hanesan Deputadu husi bankada Opozisaun hato’o proposta alterasaun para bele halo mellora diak liu iha debate espesialidade ne’e.
Proposta ne’ebé maka husu atu halo aditamentu ba artigu 13o maibé la passa, tanba ne’e maka proponente hakarak rekore ba plenaria, hodi bele loke diskusaun diak liu tan nune’e bele konsidera. Alemde ne’e hato’o moos proposta alterasaun sira ba novo artigu maibe la passa hotu.
Apresenta Proposta alterasaun sira ne’e atu fó forsa liu tan ba Governu wainhira implementa lei ne’e iha terreno, ho razaun sira ne’e maka halo rekursu ba plenaria atu bele halo diskusaun klean liu tan.
Depois halo diskusaun PPN deside ba votasaun ba pedidu rekerimentu reabertura ho votus afavor 22; kontra 35; abstensaun 0 (la passa)
Hafoin hala’o votasaun pedidu rekerimentu reabertura PPN deside votasaun final global, rezultadu votasaun afavor 39; kontra 2; abstensaun 15 (passa)
Hafoin hala’o votasaun final global, PPN fó tempu ba Deputadu sira halo deklarasaun de votu ba lei refere.
Deptaradu Dário Madeira hateten Bankada fretilin konsidera lei ne’e importante tebes, nune’e labele hamosu problema edifikasaun des-ordenada no des-kontroladu, uja forsa esesiva no halo eviksaun des-humanu, bainhira Governu hatama lei Medidas de Tutela da Legalidade Urbanística ne’e Bankada Fretili haree ho pozitivu katak ho intensaun kontinuaidade ba servisu sira ne’ebé Governu sira uluk husik hela, ida ne’e hatudu potivu ba ita nia rai. ho intesaun hirak ne’e maka Bankada Fretilin hakarak kontribui hodi hadiak PPL ne’ebé Governu apresenta bele regula no proteze diak liu tan Estadu no sidadaun sira nia interese.
Bankada haree katak des-organiza sidade sira aumenta aumenta densidade populasaun urbanu, descrepância sosial no ekonomia, ne’ebé obriga sidadaun sira okupa espasu publiku hodi buka moris, edifikasaun sira laiha seguransa hatudu katak problema urbanu no ordenamentu territoriu sai kompleksu no multidisplinar, maibe tuir pespetiva katak kontiodu lei ne’e simples demais hodi rezolve problema ida ne’ebe kompleksu ne’e.
Bankada Fretilin vota abstensaun ba lei ida ne’e ho razaun duvida ho intensaun ba implementasaun lei ida ne’e mesmu lei ida ne’e importante ba ita nia rai.
Nune’e moos Deputadu Luis Roberto husi Bankada Khunto fó votus afavor ba lei ne’e tanba lei ne’e importante tebes, lei ne’e hanesan matan dalan ba Governu ne’e hodi bele implementa iha futuru.
Lei ne’e aprova ona, tanba ne’e husu Governu atu halo sosializasaun ba komunidade sira hodi bele klean liu tan lei ne’e.
Deputadu sira rekomenda ba Governu atu halo sosializasaun nune’e povu bele intende diak lei ne’e.
Partisipa iha Diskusaun no votasaun ba final global Ministru Obras Públika, Samuel Marçal (Proponente), Ministru Planeamentu Investimentu Estratejiku, Gastão Sousa, Sekretaria Estadu Asuntu Toponomia Urbana, Germano Santa Brites Dias, Sekretáriu Estadu Dezenvolvimentu Lokal, Mateus Wilfredos dos Santos Tallo.