Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentáres S.E Adéritu Hugo hato hela intervensaun importante hodi responde preokupasaun no deklarasaun polítika husi bankada Fretilin, Khuntu no PLP iha sesaun plenária segunda-feira nian iha Parlamentu Nasional.  (photo/©mediaVMAP)

Dili, 7 Jullu 2025 – Iha sesaun plenária segunda-feira Vise-Ministru Hugo haktuir katak Governo nian pozisaun mak atu reforsa komprimisu IX Governo to’o mandatu 2028. Nia hateten katak realidade hatudu ona progresu iha setór hotu-hotu, inklui mós estatutu rai nian ne’ebé Deputadu António Verdial husi Bankada KHUNTU kestiona.

“Governu sei kontinua reforma ba setór Justisa ne’ebé liga ho Estatuto Rai, Edukasaun, Finansa no Administrativas sei kontinua bainhira seidauk atinji metas ne’ebé IX Governo difine to’o nia mandatu 2028”, dehan Vise-Ministru Hugo.

Komprimisu IX Governo to’o 2028 sei haka’as-na ho lideransa Primeiro Ministru Sr. Kay Rala Xanana Gusmao hamutuk ho lideransa partidu rua iha koligasaun CNRT no PD. Sira sei kontinua orienta kuadru sira-ne’ebé preenxe kargu iha liñas Ministeriál sira atu servisu ho sériu no responsabilidade atu servi ba povo no Nasaun.

Governu tuir akordu liga ba dokumentu IX Governo nian inklui Planu Estratéjika Desenvolvimentu Nasional 2011-2030. Vise-Ministru ba Asuntu Parlamentár kritika governu anterior ne’ebé “la-tau iha nia fatin, tenta atu introdus planu kurtu prazu ne’ebé dehan katak ‘lufu lafu’ de’it.”

Governo agora bele haree expozisaun iha fatin hotu iha kapitál Dili no Munisípiu sira, la mosu ona expozisaun futu manu no bola guling hanesan expozisaun sira anterior. Expozisaun hatudu atividade povu nian liu husi insentivu ne’ebé Governu fó liuhusi setór hotu.

Governo iha faze tranzisaun ba desentralizasaun, tanba ne’e maka halo promosaun ba Munisípiu oan sira iha munisipiu hotu ba kargu xefia sira. PNDS kontribui tebes ba planu Governu sentrál nian, hodi fó ba suku sira iha kapasidade atu halo jestaun ba Orsamentu Estadu nian.

“Agora fó Dólar Amerikanu Rihun Lima Nulu ($50.000) ba suku sira hodi jere ba infraestrutura báziku iha suku, no osan Dolar Amerikanu Rihun Atus Ida ($100.000) ba Postu Administrativu sira”, dehan VMAP.

Vise-Ministru ba Asuntu Parlamentár ne’e mós hateten katak “povu Oekusi hetan ona Aeroportu Internasional ida ho diak “Rota Sandu” ne’e merese duni. Ne’e osan povu nian, grupu no polítiku, lalikan sura no konta tanba povu selu ita tanba ne’e tenki agradese no rekoñese”.

Kona-ba deklarasaun polítika bankada FRETILIN nian, Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares destaka katak lideransa Prezidénte Repúblika Doutór Jose Ramos Horta no Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmao representa povu ho kredibilidade perante país viziñu iha nível rejionál no internasionál.

“Governo halo jestaun ba negosiasaun fronteira Marítima kaer ba konvensaun internasionál. Lideransa Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão nu’udar negosiador prínsipal, akordu ho dokumentu estadu nian atu fó mandatu ikus manán ho senáriu ‘median-Line’ tuir konvensaun internasionál”, dehan VMAP.

Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares haktuir katak “Timor-Leste primeira vez halo konferénsia ONU nian iha Timor-Leste ba kestaun disputa fronteira maritima nian. Ne’e fó kredibilidade ba ita nia susesu historia sira ne’ebé ita halo durante tinan 20 resin hanesan estadu soberanu”.

“Vitoria ne’ebé ita hetan ho Austrália sei kaer nafatin modalidade ida ne’e hodi halo nafatin negosiasaun ba ajenda tuir mai ne’ebé mós importante mak negosiasaun ba fronteira marítima ho ita nia país viziñu ho parte OESTE no NORTE nian ho Indonézia“, dehan nia.

Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares mós konklui katak ne’e ajenda nasionál, no nia fiar katak forsa polítika hotu-hotu no kamada sosial politika hotu-hotu país ne’e tenke hamarik metin iha ninia reprezentante leijíitimu estadu ninian hodi halo negosiasaun ba ajenda ida ne’e.

“Ne’e laos ajenda partidu polítiku ida nian, lider ida nian mais ne’e ajenda povu ho nasaun ida nian“, hateten Vise-Ministru Hugo, hodi remata nia intervensaun iha Parlamentu Nasionál.

Partisipante sira: Plenária ne’e prezide husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, akompaña husi Membru Mesa sira, no hetan partisipasaun husi Prezidente Komisaun Nasionál Eleisaun, José Belo, ho nia komitiva, inklui Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, Aderito Hugo da Costa.