Parlamentu Nasional liu husi Sesaun Plenária Extraordinária, Kinta-feira ne’e aprova pedidu urjente ba proposta Lei N.o 16/VI (2a), segunda alterasaun lei N.o 25/2021, 2 Dezembru – Lei Organizasaun Judisiária, ne’ebé Governu aprezenta ba Parlamentu Nasionál iha loron 03, fulan-Abril 2025, ho votus afavór 36, kontra 19 no abstensaun 1.
Ministru Justisa, Sérgio dé Jesus Fernandes da Costa Hornai, afirma Proposta Lei ne’e nesesáriu duni atu hato’o ba Parlamentu Nasionál hodi halo apresiasaun no fó lejitimidade polítika no legalidade konstitusionál ba lakuna sira ne’ebé iha atu nune’e órgaun soberania ne’ebé iha kompeténsia bele halo desizaun polítika tuir lei ka konstituisaun.
Governante ne’e akresenta alterasaun ba Lei N.o.25/2021 – Lei Organizasaun Judisiária ho objetivu atu halo armonizasaun, sistematizasaun no konformidade ba Prezidente Repúblika ninia kompeténsia própria, aumezmu tempu fó lejitimidade ba Konsellu Superiór inklui nomeasaun ba Prezidente Tribunál Rekursu ka Prezidente Tribunál Supremu, nune’e bele halo servisu sira ho di’ak
“Bainhira lei ne’e alteradu, Governu sei halo ezersísiu nafatin atu halo artikulasaun kompleta ba iha interpretasaun artigu balun ne’ebé la sofre alterasaun nune’e bele prepara dadaun komisaun ka ekipa rekrutamentu hodi halo istalasaun ba Tribunál Supremu no Tirbunál Kámara Kontas nian. Dadaun ne’e parte justisa hala’o hela ezersísiu atu koloka Juíz hira ba Tribunál Supremu no Tribunál Rekursu no koloka mós promosaun husi primeiru instánsia ba segunda instansia, tanba ne’e maka sai argumentu hodi halo pedidu ho karáter urjénsia”, tenik Ministru Justisa.
Iha biban hanesan, Deputadu Joaquim dos Santos bankada FRETILIN la konsidera proposta lei ne’e hanesan pedidu urjénsia tanba durante tinan 22, Prezidente Repúblika hala’o nia kna’ar tuir imperativu konstitusionál no matéria ne’ebé inklui iha pedidu ne’e desnesesáriu liuliu artigu tranzitóriu no la konstitui razaun ba pedidu urjénsia, wainhira Governu hakarak halo regras foun atu substitui interpretasaun ba konstituisaun.
Membru órgaun lejislativu ne’e argumenta iha matéria aditamentu iha proposta lei ne’e viola prinsípiu legál ne’ebé konstitui hela lei organizasaun judisiária labele admite aprovasaun ba norma ida atu haruka fali segunda klase ida ba prejidi Tribunál Rekursu ne’ebé iha iha ona Juíz Konselleru no Juíz primeira klase, tanba ne’e husu ba Parlamentu haruka fila-fali dokumenta ne’e bá Governu atu submete fali ho pedidu normal.
Iha parte seluk, Deputadu Patrocínio Fernandes Dos Reis hanesan Prezidente Komisaun A hateten pedidu urjénsia ne’e iha fatin tanba Governu mai ho problema ida ba Prezidente Tribunal Rekursu ninia mandatu ne’ebé maka atu remata iha fulan-Abril, tinan 2025, nune’e wainhira la konsege atu fó solusaun, sei iha vagu ida bainhira Prezidente Tribunál Rekursu ninia mandatu remata.
Entretantu, diskusaun no aprovasaun ba proposta Lei N.o 16/VI (2a), segunda alterasaun lei N.o 25/2021, 2 Dezembru – Lei Organizasaun Judisiária, prezide husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, no marka mós prezensa husi Vice-Ministru Asuntus Parlamentares, Sua Exelénsia, Adérito Hugo da Costa.