Parlamentu Nasionál liu husi Sesaun Plenária Extraordinária, Kuarta-feira, loron 16, fulan-Abril 20225, aprova iha jeneralidade, espesialidade no finál Globál proposta Lei N.o 16/VI (2a) – Segunda Alterasaun ba Lei N.o 25/2021, 2 Dezembru, Lei Organizasaun Judisiária ho votu afavór 39, kontra 18 no abstensaun 1.
Antes tama ba votasaun jeneralidade, espesialidade no finál global, Deputadu sira vota uluk ba proposta alterasaun N.o 1 no N.o 3 maibé wainhira iha votasaun proposta N.o 1 pasa maka automátikamente proposta númeru 3 prejudikadu ho nune’e maioria Deputadu vota afavór ba proposta númeru 1 ho rezultadu afavór 37, kontra 18 no abstensaun 3.
Votasaun ba proposta alterasaun artigu 76 A pasa ho votu afavór 37 kontra 18 no abstensaun 3 enkuantu ba artigu 3.o no 4.o pasa ho votu afavór 39, kontra 18 no abstensaun 1.
Antes tama ba diskusaun no votasaun, iha interevensaun Ministru Justisa, Sergio Fernandes da Costa Hornai, hateten, dispozisaun halo alterasaun ba lei estruturante sira ne’ebé aplikável hela importante tebes atu reforsa Lei Organizasaun Judisiária liuliu liga ho mandatu juíz, Prezidente Tribunál Rekursu ne’ebé iha semana hirak tuir mai sei kaduka ka expiradu.
Governante ne’e afirma iha razaun atu Governu mai reforsa hanoin sira hodi halo alterasaun ba artigu balun ne’ebé atu fó kontinuidade ba lei N.o 12/2022 tanba proposta alterasaun ne’e hanesan solusaun ida atu bele fó biban ba Prezidente Repúblika hodi halo nomeiasaun ba Prezidente Tribunál Rekursu ka Tribunál Supremu wainhira Tribunál rua ne’e seidauk estabelesidu.
Proposta lei ne’e atu hatuur fila-fali kompromisu balun ne’ebé halo tiha ona tuir lei bazelár sira liuliu iha artigu sira ne’ebé definidu iha Konstituisaun Repúblika, hahú keedas ho artikulasaun ba artigu 86, alínea J kona-ba órgaun soberania Prezidente Repúblika halo nomeiasaun ba órgaun konstituisaun Estadu nian, artikulasaun ba artigu 126 Konstitusaun Repúblika kona-ba Prezidente Tribunál Kámara Supremu no Prezidente Superiór Kámara Kontas no artigu 164 Konstituisaun Repúblika kona-ba estabelesimentu Tribunál Supremu no Tribunál Kámara Kontas ninia funsionamentu.
Iha intervensaun Deputada Nurima Ribeiro Alkatiri husi bankada FRETILIN konsidera proposta alterasaun ba Lei Órganizasaun Judisiária ne’e la hatudu objetivu atu hadi’a funsionamentu justisa nian ka atu reforsa ninia efikásia maibé hatudu tentativa klaru no grave husi poder ezekutivu atu interfere iha estrutura no funsionamentu poder judisiáriu nian liuliu iha atuál kompozisaun instánsia judisiál ne’ebé aas liu iha nasaun atu aumenta Tribunál Rekursu.
Deputada husi Bankada opozisaun ne’e afirma proposta alterasaun ida ne’e viola diretamente Konstituisaun RDTL liuliu artigu 124, N.o 3, 163 no 164, N.o 2 ne’ebé konsagra independénsia Tribunál sira nian, estatutu Majistradu no organizasaun sistema judisiál nian.
Iha parte seluk, Deputadu Patrocínio dos Reis argumenta kompeténsia atu deklara konstitusionál ka inkonstitusionál ne’e la’os Deputadu sira tanba ne’e la konkorda ho deklarasaun katak proposta alterasaun ne’e viola konstituisaun, tanba ne’e relativu.
Entretantu iha Proposta Lei ne’e Governu pretende halo alterasaun ba lei N.o 25 de 2021, 2 dezembru kona-ba Organizasaun Judisiária no mós alterasaun N.o 1 no 2 artigu 76 ne’ebé trata instalasaun Tribunal Judisiál Superiór ne’ebé fiksa prazu ba fulan 30, alargadu husi prazu insiál fulan 24.