Dili, 12 Maiu 2025 – Governu Timor-Leste hato’o apresiasaun sinseru ba komunidade sira ne’ebé afetadu husi okupasaun rai estadu nian no sira ne’ebé hela iha área ameasadu ka risku  ba dezastre naturál , ba sira-nia kooperasaun no kontribuisaun ba dezenvolvimentu nasionál.

Rekoñesimentu ne’e hato’o husi Vise-Ministru ba Asuntus Parlamentares, S.E. Adérito Hugo da Costa, durante intervalu iha konferénsia imprensa kona-ba Sesaun Plenária Parlamentu Nasionál ne’ebé hala’o iha Segunda-feira, loron 12 Maiu 2025. Ninia resposta ne’e hatán ba deklarasaun polítika husi bankada FRETILIN no KHUNTO nian kona-ba intervensaun SEATOU nian no deslokasaun família 180 iha área kuarentena Tasi-Tolu, ne’ebé to’o agora seidauk hetan kompensasaun.

Vise Ministru da Costa rekoñese komprensaun no sentidu dever síviku ne’ebé hatudu husi komunidade afetadu sira iha Becora no Tasi-Tolu, partikularmente sira ne’ebé voluntariamente oferese sira nia rai privadu ba espansaun infraestrutura públika, hanesan estrada no projetu dezenvolvimentu sira seluk.

Nia nota katak enkuantu membru komunidade balun hetan ona kompensasaun liuhosi negosiasaun ne’ebé iha baze legál tuir Konstituisaun, sira seluk sei hein hela prosesu pagamentu no kontinua hatudu pasiénsia.

Vise-Ministru subliña katak Governu mós respeita direitu sira hosi sira ne’ebé maka hili atu la renunsia sira nia rai ba obra públika sira, hodi reafirma katak sira nia desizaun sira hetan onra hanesan.

Iha sesaun hanesan, bankada FRETILIN subliña importánsia atu garante katak sidadaun hotu-hotu hetan benefísiu hosi esforsu planeamentu nasionál. Sira subliña katak dezenvolvimentu tenke haree hanesan oportunidade ida atu hadi’a kondisaun moris nian, la’ós hanesan todan ida ne’ebé impoin lahó apoiu adekuadu.

Entretantu, bankada KHUNTO nian kritika saida maka sira deskreve hanesan aprosimasaun informál ne’ebé maka kleur ona ba espropriasaun rai, kompensasaun, no indemnizasaun dezde restaurasaun independénsia. Sira salienta katak Governu tenke kompriende no respeita di’ak liután direitu propriedade privada no imobiliária, interese públiku, kompensasaun ne’ebé justu, no direitu kulturál.

Sesaun plenária, ne’ebé prezide hosi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, haree mós membru sira levanta pergunta krítiku sira kona-ba edukasaun, saúde, infraestrutura báziku, no asuntu nasionál sira seluk.